Kiberuzbrukumi ir mēģinājumi iegūt datus, piekļuvi sistēmām vai traucēt iestādes darbu. Tie var būt vērsti gan pret organizāciju, gan pret konkrētu darbinieku.
Pašvaldības iestādēs īpaši svarīgi ir sargāt personas datus, dokumentus, e-pastu un piekļuves kontus.

Biežākie kiberuzbrukumu veidi

1. Pikšķerēšana (Phishing)

Pikšķerēšana ir mēģinājums izkrāpt sensitīvu informāciju, izliekoties par uzticamu personu vai organizāciju.

Pazīmes:

• aizdomīgs sūtītāja e-pasts;
• steidzinošs tonis (“nekavējoties rīkojieties”);
• saites uz nepazīstamām vai viltotām vietnēm;
• pielikumi, kurus negaidījāt;
• lūgums ievadīt paroli vai citus datus.

Piemērs:
Saņemat e-pastu, kas izskatās kā no Microsoft vai kolēģa, ar aicinājumu “atjaunot paroli”.

Ko darīt:

• neatvērt aizdomīgas saites vai pielikumus;
• pārbaudīt sūtītāja adresi;
• neievadīt paroli, ja neesat pārliecināts par vietnes īstumu;
• ziņot IT atbalstam.

2. Mērķēta pikšķerēšana (Spear phishing)

Tas ir personalizēts uzbrukums, kas pielāgots konkrētam darbiniekam, nodaļai vai amatpersonai.

Pazīmes:

• ziņā minēts jūsu vārds, amats vai iestāde;
• izmantota informācija no publiskiem avotiem;
• ziņa šķiet ticama un saistīta ar darbu.

Piemērs:
Darbinieks saņem e-pastu it kā no vadītāja ar lūgumu steidzami atvērt dokumentu vai veikt maksājumu.

Ko darīt:

• pārbaudīt pieprasījumu citā saziņas kanālā;
• nesteigties ar darbībām;
• īpaši uzmanīties, ja tiek prasīti dati, faili vai maksājumi.

3. Ļaunprogrammatūra (Malware)

Ļaunprogrammatūra ir kaitīga programmatūra, kas var bojāt ierīci, vākt datus vai dot uzbrucējam piekļuvi sistēmai.

Izplatītākie veidi:

• vīrusi;
• trojāņi;
• spiegprogrammas;
• taustiņspiedienu reģistrētāji;
• izspiedējprogrammatūra.

Kā izplatās:

• caur e-pasta pielikumiem;
• lejupielādējot failus no nedrošām vietnēm;
• izmantojot inficētas USB ierīces;
• atverot viltotas saites.

Ko darīt:

• atvērt tikai zināmus failus;
• neinstalēt nepārbaudītas programmas;
• izmantot tikai iestādes apstiprinātus risinājumus;
• ziņot IT atbalstam, ja dators sāk darboties neparasti.

4. Izspiedējprogrammatūra (Ransomware)

Izspiedējprogrammatūra bloķē piekļuvi failiem vai sistēmām un pieprasa samaksu par to atjaunošanu.

Pazīmes:

• faili pēkšņi nav atverami;
• parādās paziņojums par šifrēšanu;
• sistēma darbojas neparasti vai tiek bloķēta.

Sekas:

• dokumentu nepieejamība;
• darba pārtraukumi;
• datu zudums;
• iestādes pakalpojumu traucējumi.

Ko darīt:

• nekavējoties atvienot ierīci no tīkla, ja iespējams;
• nekādā gadījumā nemēģināt risināt vienatnē;
• nekavējoties ziņot IT atbalstam.

5. Paroļu uzbrukumi

Uzbrucēji mēģina iegūt paroles, lai piekļūtu e-pastam, sistēmām vai dokumentiem.

Biežākie paņēmieni:

• paroles minēšana;
• atkārtoti mēģinājumi pieslēgties;
• noplūdušu paroļu izmantošana;
• pikšķerēšanas ceļā iegūtas paroles.

Riski palielinās, ja:

• viena parole tiek lietota vairākās vietās;
• parole ir pārāk vienkārša;
• netiek izmantota daudzfaktoru autentifikācija.

Ko darīt:

• lietot spēcīgas un unikālas paroles;
• neizpaust paroles citiem;
• izmantot daudzfaktoru autentifikāciju;
• nekavējoties nomainīt paroli, ja ir aizdomas par noplūdi.

6. Sociālā inženierija

Sociālā inženierija ir cilvēku ietekmēšana, lai panāktu piekļuvi informācijai vai sistēmām.

Piemēri:

• zvans no “IT speciālista”, kurš prasa paroli;
• e-pasts no “vadītāja” ar steidzamu uzdevumu;
• persona, kas mēģina iegūt informāciju sarunā vai klātienē.

Ko darīt:

• neizpaust paroles pa telefonu vai e-pastā;
• pārbaudīt personas identitāti;
• uzmanīties no steidzinošiem vai neierastiem lūgumiem.

7. Viltotas mājaslapas

Uzbrucēji izveido lapas, kas izskatās līdzīgas īstām pieteikšanās vietnēm, lai iegūtu lietotājvārdu un paroli.

Pazīmes:

• adrese nedaudz atšķiras no īstās;
• vietne izskatās pazīstama, bet darbojas neierasti;
• pieteikšanās lapa atvērta caur saiti no e-pasta.

Ko darīt:

• adresei pārlūkā jāpievērš īpaša uzmanība;
• pieteikšanās lapas atvērt pašam, nevis caur aizdomīgu saiti;
• neievadīt datus, ja ir šaubas.

8. Datu noplūde

Datu noplūde var notikt gan ļaunprātīga uzbrukuma, gan nejaušas kļūdas dēļ.

Piemēri:

• dokuments nosūtīts nepareizam adresātam;
• publiski koplietota datne ar ierobežotas pieejamības informāciju;
• paroles glabāšana nedrošā vietā;
• piekļuve datiem neatļautām personām.

Ko darīt:

• vienmēr pārbaudīt adresātu pirms nosūtīšanas;
• nekoplietot piekļuves datus;
• dokumentus glabāt tikai apstiprinātās sistēmās;
• par incidentiem nekavējoties ziņot.

Kā sevi pasargāt ikdienā

Lai mazinātu riskus:

• neatver aizdomīgus e-pastus, saites un pielikumus;
• lieto spēcīgas, unikālas paroles;
• izmanto daudzfaktoru autentifikāciju;
• strādā tikai ar apstiprinātām sistēmām un programmām;
• bloķē datoru, aizejot no darba vietas;
• neizmanto nezināmas USB ierīces;
• regulāri pievērs uzmanību sistēmas paziņojumiem;
• aizdomu gadījumā nekavējoties sazinies ar IT atbalstu.

Ja ir aizdomas par kiberuzbrukumu

Nekavējoties:

1. pārtrauc darbību ar aizdomīgo e-pastu, saiti vai failu;
2. ja iespējams, atvieno ierīci no tīkla;
3. neizdzēs pierādījumus;
4. sazinies ar IT atbalstu;
5. īsi apraksti, kas notika un ko esi atvēris.